KKDI  attīstības idejas.

Pirmkārt, pateicoties RTU jaunajiem un bijušiem studentiem, esam palikuši stiprāki. Mūsu meičas un puiši sāk sevi parādīt! Nodibina firmas Latvijā un ārzemēs. Veido savas meistardarbnīcas un studijas. Uzvar valsts konkursos. Piedalās Latvijas un ārzemju izstādēs. Saņem balvas.

Otrkārt, mūsu pasniedzēji un seniori arī neguļ. Lēnām, bet pamatīgi pilnveidojas mūsu studiju darbu metodika. Mums ir pievienojušies citu augstskolu pasniedzēji un zinātnieki, arodskolu pasniedzēji, LAK amatu meistari, mazo un lielo uzņēmumu īpašnieki un vadītāji. Kopējiem spēkiem mūsu topošā institūta elektroniskā datu bāzē un bibliotēkā ir vairāk, kā 2000 sen aizmirstu un patiesu jaunumu. Tas visiem pilnīgi pa velti!

Treškārt, mūs nopietni sāk atbalstīt arī mūsu  saimnieki RTU. Nerunāsim par kopējo, jauno mācību bāzi Ķīpsalā, tur iebūvē miljonus. Noderēs.

Indriķa ielā mums kopā ar Dzelzceļa institūta vadības atbalstu un RTU mītošo LIB valdi, veidojas jauna  struktūra, pagaidām to varam saukt par - Jauno konstrukciju un dizaina paraugu izgatavošanas centru. Ir pievienojusies metāla apstrādes darbnīca. 

Tā mēs esam sasnieguši  līmeni, lai jaunā kvalitātē izvērstu sava virtuālā un mūžam topošā Koka konstrukciju dizaina institūta KKDI darbību.

Par to paldies visiem, kas palīdzēja!

Es esmu vienmēr atgādinājis, labā amatniecībā un labā dizainā nav liekā!

Mēģināšu īsās frāzēs stāstīt turpmāko.

Topošais institūts konkretizēsies ar topošām struktūrām. Ievērojiet! Topošām laboratorijām, topošām meistardarbnīcām, topošām citām noderīgām struktūrvienībām.

Katram, kam ir interese attīstīt kādu lietu, kas var noderēt Latvijas amatniecībai, dizainam, īpaši ar koku saistītiem aksesuāriem, mēbelēm, telpām, mājokļiem, būvēm, darbarīkiem utml., laiks to sākt!

Domājiet kā savas idejas ievietot mūsu kopējā KKDI. Atcerēsimies! 1995 nebija nekā! Mēs kopā ar RTU tekstilniekiem un arhitektiem  izveidojām RTU jaunu studiju virzienu.

Kā pie mums koka nodaļā pieņemts, visu organizēs un vadīs studenti. Paši arī strādās.

Pasniedzēju uzdevums ir palīdzēt studentiem iekomponēt  topošajā  KKDI,  studentu ideju attīstībai nepieciešamās jaunās struktūras. Ir iespējams, ka tieši tā, daži var pa īstam uzsākt savu darba karjeru. A. Ziemelis, J. Emsiņš un V. Kazāks jau 2009. gadā

izstrādājām KKDI attīstības projektu, www.kkdi.lv>studiju materiāli>klasteris>7.nod.

24. Janvārī A.Ziemelis ievietoja aktualitātes, tur veras vaļā...

http://kkdi.lv/index.php?option=com_docman&task=cat_view&gid=235&Itemid=186

Lai katrs amats tiek sabiedrībā godā celts

Par Latvijas Amatniecības kameras 65 gadu jubilejas svinīgo pasākumu  LV.LV

Labs amatnieks latviešos arvien ticis godāts un cienīts. To apstiprina tautas parunas, ka amatam ir zelta pamats un neviens amats netop lamāts. To apliecināja arī vakardien, 27. februārī, Mazajā ģildē rīkotās svinības par godu Latvijas Amatniecības kameras 65 gadu jubilejai. Svinīgajā pasākumā uzrunu teica arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ( uzruna publicēta atsevišķi ) un Latvijas Amatniecības kameras prezidents Vilnis Kazāks.

V. Kazāks, kavējoties atmiņās par Amatniecības kameras izveidošanos, atzina, ka gandrīz 50 gadus vārds "meistars" bijis aizmirsts, tāpēc pēc neatkarības atjaunošanas pirmie soļi, atjaunojot Latvijas Amatniecības kameru, bijuši ļoti grūti. Viņš atzīmēja, ka amata cildināšana ir nepieciešama, jo tikai runas par amata meistarību neko nenozīmē. Latvijas meistari veido Latvijas kultūru, rādot to pasaulei, jo tie ir labākās kvalitātes izstrādājumi, kādus cilvēka rokām iespējams darināt. Viņš pastāstīja par Amatniecības kameras panākumiem, kas balstīti uz amatnieku pleciem un celti, viņiem pieliekot savu prasmi un talantu. Taču netrūkst arī problēmu - kā atzīmēja V. Kazāks, lielākā problēma ir valsts uzticības iegūšana, kas ir atkarīga ne tikai no valsts, bet arī no pašiem amatniekiem. Tāpēc Valsts prezidentei 40 goda meistaru, 1752 meistaru un 2430 zeļļu vārdā tika pasniegta simboliskā dāvana - grāmata par Latvijas amatniecību.

Pāršķirstot vēstures lappuses, atrodams, ka Amatniecības kamera dibināta 1935. gadā. Lai arī rūpniecības attīstība ievērojami sašaurinājusi amatniecības devumu preču ražošanā, tomēr pirmskara Latvijā trīsdesmito gadu vidū 42 procenti no ražošanā iesaistītajiem iedzīvotājiem bijuši amatnieki. Tāpēc 1935. gadā ticis pieņemts likums par Latvijas Amatniecības kameru - vienotu amatniecības interešu pārstāvēšanas un amatniecības veicināšanas iestādi. Amatniecības kamerā tikuši reģistrēti gandrīz 50 000 amatniecības uzņēmumu ar 200 000 strādājošajiem, kas darbojās 70 amatos. Padomju okupācijas gados tikusi pieļauta tikai atsevišķu tautas daiļamatu pastāvēšana mākslinieciskās pašdarbības ietvaros, bet amatniecība kā uzņēmējdarbības veids un radošo garu attīstoša nozare likvidēta.

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā uz senajiem pamatiem tika būvēta jauna amatnieku interešu organizācija - 1988. gada martā līdz ar Atmodas vēsmām tika dibināta Latvijas Amatnieku brālība, bet 1993. gadā pieņemtais likums "Par amatniecību" sekmēja amatnieku profesionālās organizācijas - Latvijas Amatniecības kameras - atjaunošanu. Likums par amatniecību nosaka amatniecības organizatoriskos pamatus, amatizglītības pamatnoteikumus un amatnieka kvalifikācijas noteikšanas kārtību. Tāpēc Latvijas Amatniecības kamera ir amatniecības biedrību apvienība, kas izveidota, lai pārstāvētu amatnieku profesionālās un sociālās intereses un veicinātu amatniecības attīstību. 1994. gada 22. novembrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.213, kas apstiprināja jau 96 amatus, kuros personu profesionālā darbība, pieņemot pasūtījumus vai izpildot darbus, ir uzskatāma par amatniecību.

Šodien 22. janvārī noskatījos raidījumu EIROBUSIŅŠ, par tēmu "Mēbeles - Latvijas koka pievienotā vērtība". Diemžēl, www.ltv1.lv piedāvā iespēju raidījumu noskatīties tikai tiešraidē. Bet domāju ka būs iespēja pēc kāda laika šo video atrast ltv1 arhīvā.

Raidījums par mēbeļu industriju kā Latvijas koka visaugstākās pievienotās vērtības veidotāju Latvijā. Kādreiz Laltvijas mēbeļu ražotāji bija labākie ne tikai Baltijā, bet visā PSRS. Pašlaik Latvijas mēbeļnieku situācija nav tik spoža. Krievijā Latvijas mēbeļu brends joprojām kotējas, bet Eiropā lietuvieši un igauņi latviešus mēdz apsteigt. Kā atjaunot Latvijas mēbeļu brenda augsto standartu ES tirgos var palīdzēt ES fondu finansējums, kā valsts un likumdošanas atbalsts? – par to raidījumā.
Raidījumā piedalās Latvijas mēbeļu asociācijas prezdients Aivars Einauss, uzņēmuma “Daiļrade koks” vadītājs Andris Jansons, uzņēmuma “Elīza-K” vadītājs Aleksejs Koročkins, uzņēmuma “Nakts mēbeles” vadītājs Juris Griķis u.c. Raidījumu vada Ansis Bogustovs.

Personīgi es ieguvu daudz jaunas informācijas par mēbeļu ražošanas nozari. Iesaku Jums pasekot līdz ltv1 arhīvam un kad radīsies šāda iespēja, noskatīties šo raidījumu!

http://www.ltv1.lv/lv/raidijumi/dokumentalie/Eirobusina-parraide-interneta/

Aicina pieteikties konkursā radošiem Latvijas cilvēkiem – Ideju daudzināšana

Visu janvāri digitālās televīzijas Viasat dokumentālie kanāli sadarbībā ar Latvijas Amatniecības kameru (LAK) un Latvijas Izgudrotāju biedrību (LIB) aicina pieteikties konkursā „Ideju daudzināšana” radošus Latvijas iedzīvotājus, kuri ir izdomājuši un savām rokām izgatavojuši kādu unikālu mājsaimniecības ierīci vai priekšmetu, to skaitā – piešķīruši kādai vecai lietai „jaunu dzīvi”.

„Latvijas iedzīvotāji vienmēr izcēlušies ar radošu pieeju krīzes situācijās, nu ir pienācis laiks savu radošumu parādīt arī citiem. Varbūt kādam šķūnītī vai skapī atrodas kādreiz izgatavots priekšmets vai ierīce, kura šobrīd varētu piedzīvot īstu zvaigžņu stundu,” ir pārliecināts Viasat vadītājs Baltijas valstīs Raivo Rosts.

Viasat veiktais pētījums atklāj, ka 59% Latvijas iedzīvotāju krīzes ietekmē ir izgatavojuši kādu lietu, ko citkārt nopirktu veikalā. Turklāt gandrīz puse jeb 46% aptaujāto iedvesmu ierīču vai priekšmetu radīšanā smeļas, skatoties dažādus specializētus TV raidījumus.

„Izgudrot var katrs, arī mazi bērni. Visbiežāk jaunas idejas rodas situācijās, kad cilvēkam pašam jādomā, piemēram, kā remontēt mašīnu vai dzīvokli, jo kāda noalgošanai pietrūkst naudas. Lai gūtu kādu labumu, idejas un izgudrojumi ir jāattīsta un jāmēģina izgatavot, konsultējoties arī ar citiem cilvēkiem. Ja cilvēks ir ieraudzījis, kā kādu praktisku lietu varētu uzlabot vai izdarīt labāk, ir jāķeras pie darīšanas, jo nekas nav neiespējams,” stāsta LIB valdes loceklis Elmārs Baltiņš, mudinot saņemties un realizēt savas ieceres tiem, kas to vēl nav mēģinājuši.

LAK prezidents Vilnis Kazāks uzsver, ka „ideju daudzināšana ir process, kurā mēs parādām savas mājās jau realizētās idejas, lai tās ne tikai popularizētu un slavinātu, bet arī, lai iegūtu jaunu skatījumu. Šajā konkursā, parādot savu darbu plašākai sabiedrībai un ekspertiem, var pavērties iespējas ideju uzlabošanai un pēc tam arī ražošanai masveidā.”

Lai piedalītos konkursā ir jāiesūta fotogrāfija un apraksts izveidotajā konkursa lapā portālā draugiem.lv/ideju.daudzinasana, vai arī – jāatsūta tā uz epastu – Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu . Konkursā var pieteikt gan savus, gan savu draugu un radinieku darbus, norādot darba autora vārdu, uzvārdu un telefona numuru. Visas atsūtītās fotogrāfijas tiks ievietotas konkursa lapas portālā draugiem.lv galerijā.

Dalību konkursā var pieteikt no 9. līdz 30.janvārim. 31.janvārī tiks noteikti divi konkursa uzvarētāji: vienu balvu iegūs tas izgudrojums, kurš konkursa laikā būs saņēmis visvairāk atzīmes „Man patīk” konkursa lapā portālā draugiem.lv un vienu konkursa uzvarētāju noteiks žūrija, kuras sastāvā ir Viasat pārstāvji, Latvijas Amatniecības kamera un Latvijas izgudrotāju biedrība. Arī darbu pieteicēji piedalīsies loterijā, ar iespēju laimēt vērtīgas balvas.

Viasat pētījums tika veikts, interneta vidē aptaujājot 519 respondentus vecumā no 20 līdz 70 gadiem.